Arcca

Tā kā dažas atbildes sagaidītas, laikam jau mana kārta arī.
Daži no jums jau zina, ka esmu klinšu kāpšanas fanāts, tas man ir ne tikai sports, bet dzīvesveids, lai cik gan banāli tas neizklausītos. Un kāpšanas zālēs ir tāda lieta, kā maršrutu veidošana. Jo kamēr kurš katrs var aiziet uz zāli un izmēģināt savus spēkus kāpšanā, kādam vienmēr pirms tam šie maršruti jāuztaisa. 
Kamēr dzīvoju Ventspilī, tur kāpšanas klubs nebija visai liels, mēs bijām vieni un tie paši cilvēki, kas arī tur apgrozījās. Pēc kāda laika, kad jau biju tur viens no biežākajiem apmeklētājiem, pavērās iespēja pēc sacensībām piedalīties arī maršrutu veidošanā. Man pietika ar viena maršruta izveidošanu, lai es būtu hooked. Kopš tā brīža izmantoju katru iespēju, lai kaut ko jaunu izveidotu. Kopš pārcelšanās uz Ogri, vairs tādas iespējas nebija, tuvākās zāles atradās tikai Rīgā, jāgaida kad būs kāpšanas tornis Ogrē pabeigts, varbūt tad atkal būs iespēja.
Līdz ar to, ja nebūtu jāpelna nauda izdzīvošanai tagad un pensijā, es lielāko daļu sava laika tā arī pavadītu kāpšanas zālēs - vai nu trenējoties, vai piepalīdzot ar darbiem, vai arī taisot jaunus maršrutus. Karjera no tā nekāda nesanāk, izņemot tos dažus cilvēkus, ko pus pasaule zina, nākas vien turpināt klabināt laptopa pogas kodējot.

Tā kā dažas atbildes sagaidītas, laikam jau mana kārta arī.
Daži no jums jau zina, ka esmu klinšu kāpšanas fanāts, tas man ir ne tikai sports, bet dzīvesveids, lai cik gan banāli tas neizklausītos. Un kāpšanas zālēs ir tāda lieta, kā maršrutu veidošana. Jo kamēr kurš katrs var aiziet uz zāli un izmēģināt savus spēkus kāpšanā, kādam vienmēr pirms tam šie maršruti jāuztaisa. 
Kamēr dzīvoju Ventspilī, tur kāpšanas klubs nebija visai liels, mēs bijām vieni un tie paši cilvēki, kas arī tur apgrozījās. Pēc kāda laika, kad jau biju tur viens no biežākajiem apmeklētājiem, pavērās iespēja pēc sacensībām piedalīties arī maršrutu veidošanā. Man pietika ar viena maršruta izveidošanu, lai es būtu hooked. Kopš tā brīža izmantoju katru iespēju, lai kaut ko jaunu izveidotu. Kopš pārcelšanās uz Ogri, vairs tādas iespējas nebija, tuvākās zāles atradās tikai Rīgā, jāgaida kad būs kāpšanas tornis Ogrē pabeigts, varbūt tad atkal būs iespēja.
Līdz ar to, ja nebūtu jāpelna nauda izdzīvošanai tagad un pensijā, es lielāko daļu sava laika tā arī pavadītu kāpšanas zālēs - vai nu trenējoties, vai piepalīdzot ar darbiem, vai arī taisot jaunus maršrutus. Karjera no tā nekāda nesanāk, izņemot tos dažus cilvēkus, ko pus pasaule zina, nākas vien turpināt klabināt laptopa pogas kodējot.

Sidehustle, jo piķis nekad nav pa maz + mēģinātu virzīties biznesa sfērā, veidotu kaut ko savu, balstoties uz savām zināšanām un spējām. Runājot par spējām, tad nauda būtu viena no tām, tālāk atliek zināšanas, kā arī pieredze, bet pieredzi nenopirksi pa naudu, to "nopirksi" ar darbībām, ar riskiem. Riskējot, dabūsi to pieredzi, bet pa cik tiek "nodrošināta" tādā veida dzīve, tad mēģinājumi arī diži limitēti nebūtu un bez īpašām trauksmes sajūtām varētu mēģināt veidot, nofeilot, mēģināt vēlreiz, un tā līdz kaut kas sanāktu. Tas protams būtu ideāli, bet nu piķi diemžel ir jāpelna, vai arī ja paveiksies, izkritīs loterijā 777 un dabūsi superbalvu 100k euro (69k pēc nodokļiem) :D

Es tevi vairāk redzu kā Stand up komēdiķi... vienīgais mīnuss, ka uz soliņa nāktos pakāpties lai pēdējās rindās tevi arī redz. 

Cool topiks, tas ir jautājums ko es bieži vien pats uzdodu cilvēkiem kad redzu cilvēkus depressito vai sakot man besī mans darbs utt. un tas ko viņi dara pēc darba ir iet mājās nosēž ntās stundas pie kompīša un sāk dienu atkal tā pat kā pabeidza to. 

Turpinātu strādāt man patīk tas ko es daru, bet es gribu apgūt kādu mma, brazilian jiu jitsu, pazīstot sevi es ietu tur kā maniaks un ja man tas cepītu visu brīvo laiku pavadītu tur un vakaros ar čomiņiem/komandu lakross.
Tā kā es domāju, ka cilvēkam ir jādara kas radošs lai būtu harmonijā ar sevi, es sāktu fotogrāftet un gribētu kļūt labs arī tajā, tā ka photoshops man nav svešs un fotogrāfēšana man patīk why not. 
Also since man ir daurdzene ir iepaticies ceļot un redzēt foršas vietiņas, so tas ir tas ko es darītu vairāk.

p.s bieži vien cilvēki saka, ka nav laika, bet pēc darba sēž un 4h kapā kompīti, es neesmu pret gamingu, bet ja negribi būt PRO, tad ieteiktu to laiku reducēt un padomāt kas tiešām ir tas ko gribi darīt nākotnē un vai tas ko dari pašlaik ir tas kas tev palīdzēs tur nonākt. Uzdrīkstēties iet pret straumi un pie dirsas apkārtējo viedokli. Ja darīsi kaut ko, kas tev patīk automātiski darīsi to daudz un kļūsi labs, tajā brīdī ka kļūsi labs tev ir iespēja arī finansiāli no tā profitēt. 

p.s.s lielāka daļa cilvēku man liekas mūsdienās nesaprot, ka tas cik tev maksā vai cik labs esi pašlaik ir atkarīgs no tā ieguldītā darba pagātnē. 
Tev pašlaik maksā par to, ko darījī pēdējos x gadus.

P.s.s.s  skatīties uz hyper performeriem (pro athletiem utt.) social media tevi tikai iedzīs depresījā jo automātiski salīdzināsi sevi ar tiem, bet tie cilvēki nerāda cik daudz darba viņi ielikta tajā ko dara lai būtu tur kur ir pašlaik.

enough rant.
Ty Arcca for topiks.
PIE out. 

Kādu laiku nav bijis šāds topiks, iesākās čatā ar @faz, tad nu lai ir arī topiks tiem, kas palaiž garām čatu.

Iedomāsimies situāciju - visas primārās dzīves vajadzības tiek nodrošinātas bez jebkādiem nosacījumiem. Ar to es domāju dzīvesvietu (visa īre/komunālie tiek apmaksāti), iztiku (par ēdienu/dzērienu nav jāmaksā normas robežās), un kaut kādu nelielu papildus summu mēnesī, ar ko rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Un šis ir bez citiem nosacījumiem, līdz mūža beigām, bez iespējas, ka šī nodrošināšana beigtos.
 
Vai jūs joprojām darītu to, ko darāt šobrīd? Ja nē, tad ko šādā situācijā gribētu darīt? Varat turpināt strādāt lai pelnītu vairāk, vai tik pat labi gulēt dīvānā visu atlikušo dzīvi, vienkārši interesē ko cilvēki darītu, ja nav finansiāls spiediens. Es par savām domām vēlāk, kad būs te jau kāda atbilde.

Pringles, hello? Bet nu laikam jau tikai man. 

Kādu laiku nav bijis šāds topiks, iesākās čatā ar @faz, tad nu lai ir arī topiks tiem, kas palaiž garām čatu.

Iedomāsimies situāciju - visas primārās dzīves vajadzības tiek nodrošinātas bez jebkādiem nosacījumiem. Ar to es domāju dzīvesvietu (visa īre/komunālie tiek apmaksāti), iztiku (par ēdienu/dzērienu nav jāmaksā normas robežās), un kaut kādu nelielu papildus summu mēnesī, ar ko rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Un šis ir bez citiem nosacījumiem, līdz mūža beigām, bez iespējas, ka šī nodrošināšana beigtos.
 
Vai jūs joprojām darītu to, ko darāt šobrīd? Ja nē, tad ko šādā situācijā gribētu darīt? Varat turpināt strādāt lai pelnītu vairāk, vai tik pat labi gulēt dīvānā visu atlikušo dzīvi, vienkārši interesē ko cilvēki darītu, ja nav finansiāls spiediens. Es par savām domām vēlāk, kad būs te jau kāda atbilde.

Kādu laiku nav bijis šāds topiks, iesākās čatā ar @faz, tad nu lai ir arī topiks tiem, kas palaiž garām čatu.

Iedomāsimies situāciju - visas primārās dzīves vajadzības tiek nodrošinātas bez jebkādiem nosacījumiem. Ar to es domāju dzīvesvietu (visa īre/komunālie tiek apmaksāti), iztiku (par ēdienu/dzērienu nav jāmaksā normas robežās), un kaut kādu nelielu papildus summu mēnesī, ar ko rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Un šis ir bez citiem nosacījumiem, līdz mūža beigām, bez iespējas, ka šī nodrošināšana beigtos.
 
Vai jūs joprojām darītu to, ko darāt šobrīd? Ja nē, tad ko šādā situācijā gribētu darīt? Varat turpināt strādāt lai pelnītu vairāk, vai tik pat labi gulēt dīvānā visu atlikušo dzīvi, vienkārši interesē ko cilvēki darītu, ja nav finansiāls spiediens. Es par savām domām vēlāk, kad būs te jau kāda atbilde.

Kādu laiku nav bijis šāds topiks, iesākās čatā ar @faz, tad nu lai ir arī topiks tiem, kas palaiž garām čatu.

Iedomāsimies situāciju - visas primārās dzīves vajadzības tiek nodrošinātas bez jebkādiem nosacījumiem. Ar to es domāju dzīvesvietu (visa īre/komunālie tiek apmaksāti), iztiku (par ēdienu/dzērienu nav jāmaksā normas robežās), un kaut kādu nelielu papildus summu mēnesī, ar ko rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Un šis ir bez citiem nosacījumiem, līdz mūža beigām, bez iespējas, ka šī nodrošināšana beigtos.
 
Vai jūs joprojām darītu to, ko darāt šobrīd? Ja nē, tad ko šādā situācijā gribētu darīt? Varat turpināt strādāt lai pelnītu vairāk, vai tik pat labi gulēt dīvānā visu atlikušo dzīvi, vienkārši interesē ko cilvēki darītu, ja nav finansiāls spiediens. Es par savām domām vēlāk, kad būs te jau kāda atbilde.

Esmu par šo jau samērā daudz domājis un vienīgais, kas mani aptur - kreatīvam darbam ir jāatdod visa sava enerģija, citādi, manā gadījumā, nekas neiet uz priekšu, jo apkārtējie apstākļi mani vnk izsūc dzīvu. Tad vajag tās dienas, kad "viss, šodien es totāli neko nedaru, jo man ir brīvdiena" un tad arī rodas tā uz vietas sēdēšana, bet here goes mine : 

Iemācīties miksēt trackus, dīdžejot. Paralēli nopirktu sev šo , normālas studio austiņas un taisītu beatus, kurus pēc tam varētu pārdot tālāk internetā. 
Uztaisītu sev grafiku, ka 4 dienas nedēļā kreatīvi ņemos ar mūzikas izveidi, mācos jaunas tehnikas, eksperimentēju ar sampliem utt. Vienu dienu nedēļā pieteikties kādā kafūzī fona muzonu uzspēlēt, par pāris dzērieniem kā samaksu un pārējās divas dienas staigātos pa kultūras pasākumiem, iesaistītos kādā workshopā, lai socializētos ar līdzīgu mērķu vadītiem cilvēkiem un smeltos iedvesmu no citiem - varbūt pat ar kādu sadarbotos. Šis, protams, viss ir gadījumā, ja es neizrādos totāls gandons un neizdomāju taisīt remiksus tādām dziesmām kā "šī ir perfekta diena".

Bet jā, mūzika ir tā viena lieta, kura manā dzīvē visu laiku man ir cieši blakus un nekur tā īsti nepazūd jau kopš kādiem astoņiem gadiem, kad pirmo reizi sniegbaltītes pasakas kasetei pa virsu pārrakstīju eminema albūmu. Arī vēlāk, kad lielā māsa mani ar psihodēlisko roku iepazīstināja. Gribētos kādreiz saņemties un mēģināt šito pasākumu sākt bīdīt, kaut vai tikai piedūriena pēc.

/props par topiku

Kādu laiku nav bijis šāds topiks, iesākās čatā ar @faz, tad nu lai ir arī topiks tiem, kas palaiž garām čatu.

Iedomāsimies situāciju - visas primārās dzīves vajadzības tiek nodrošinātas bez jebkādiem nosacījumiem. Ar to es domāju dzīvesvietu (visa īre/komunālie tiek apmaksāti), iztiku (par ēdienu/dzērienu nav jāmaksā normas robežās), un kaut kādu nelielu papildus summu mēnesī, ar ko rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Un šis ir bez citiem nosacījumiem, līdz mūža beigām, bez iespējas, ka šī nodrošināšana beigtos.
 
Vai jūs joprojām darītu to, ko darāt šobrīd? Ja nē, tad ko šādā situācijā gribētu darīt? Varat turpināt strādāt lai pelnītu vairāk, vai tik pat labi gulēt dīvānā visu atlikušo dzīvi, vienkārši interesē ko cilvēki darītu, ja nav finansiāls spiediens. Es par savām domām vēlāk, kad būs te jau kāda atbilde.

Pringles, hello? Bet nu laikam jau tikai man. 

Pringles, hello? Bet nu laikam jau tikai man. 

Pringles, hello? Bet nu laikam jau tikai man. 

Pringles, hello? Bet nu laikam jau tikai man. 

Galvenais visas bīstamās aktivitātes pirmās, un pieliet rīkli pēc tam, lai nav par identiešiem nākamās dienas rītā ziņās jālasa.
Priekā!

Galvenais visas bīstamās aktivitātes pirmās, un pieliet rīkli pēc tam, lai nav par identiešiem nākamās dienas rītā ziņās jālasa.
Priekā!

Galvenais visas bīstamās aktivitātes pirmās, un pieliet rīkli pēc tam, lai nav par identiešiem nākamās dienas rītā ziņās jālasa.
Priekā!

mazak seedi bet vairak pildi misiju

Lai nebūtu viens garš video, pamēģināju sadalīt divās daļās.
 

Pārdodu! Mazlietoti elektriski paceļamo galdu. Precīzu galda augstumu neatceros, bet es esmu ap 2m un pie galda sēdēju bez problēmām. Pats galds mazlietots, ērti lietojams, ar lielu darba virsmu, ar visu elekroniku + penāli. (Pagaidām izjauktā veidā), bet strādā perfekti. Pārdodu sakarā ar pārvākšanos un jaunājās telpās nav vietas tik lielam galdam. Varu izskatīt arī maiņas variantus attiecīgi pret mazāku paceļamo galdu. Cena mazliet runājama. Nesteidzos. Cena 290eur

Cooking stream, kurā taisi kūku pats sev - top notch content, gotta do it.
Cheers!