Jump to content
goodfather

Njam.

Recommended Posts

16 gadīgs zēns jautā savam tētim .

'Tēt,ko tu man dāvināsi uz manu 18 dimšanas dienu?'

'Dēliņ,līdz tam vēl ir jānodzīvo .'

Pēc gada zēns vēlreiz jautā to pašu jautājumu savam tētim .

'Nu tad ko tu man dāvināsi uz manas 18 dimšanas dienas?'

'Vēl vesels gads .'

Tieši pirms zēna 18 dimšanas dienas, viņam palika slikti, un viņu aizveda uz slimnīcu. Tur tēvam pateica ka viņa dēlam ir ļoti lielas problēmas ar sirdi,ja neuzstaisīt operāciju un nenomainīt sirdi, viņš nomirs,šonakt . Tēvs nezināja kā to pateikt savam dēlam,tāpēc viņš vienkārši iegāja palātā un klusumā apēsdās pie dēla gultas . Zēns ar smaidu uz sejas jautā .

'Nu,vai tu jau izdomāji ko man dāvināsi? Man rīt ir dzimšanas diena .'

Ar asarām acīs tēvs atbildēja.

'Jā,es atceros, un jau izdomāju ko dāvināšu tev .'

Zēns saprata,ka kaut kas ir noticis,tapēc viņš jautāja .

'Tēt,vai ārsts teica ka es mirstu?'

Tēva sirds bij salauzsta, viņš nevarēja pateikt viņam taisnbīu, tāpēc sameloja .

'Nē, viss būs labi, es raudu no laimes,jo tev viss ir kārtībā, tev vienkārši vajag bišk atpūsties .'

Tēvs pasmaidīja ar asarām acīs, un izgāja no palātas . Nākamajā rītā, zēns atvēra acis . Viņš vlējoprojām gulēja savā palātā, bet jutās daudz reiz labāk . Viņam pie rokas sātēvja konverte . Zēns viņu lēnām atēvra un sāka lasīt .

'Sveiks dēliņ, ja tu lasi šo vēstuli, tas nozīmē ka operācija bij veiksmīga . Atceries tu man jautāji,ko es tev uzdāvināšu uz dzimšanas dienas? Nu tad lūk, es tev uzdāvināju sirdi . Neskumsti, un nevaino sevi,tā bij mana izvēle. Es protams neredzēšu kā tu aprecēsies ,kā piedzims un izaugs mani mazbērni, neredzēšu tavu mammu, bet tomēr es būšu laimīgs jo tu to redzēsi manā vietā . Es tevi ļoti mīlu,tavs tētis .

 

Bišk lika nogruzīties.

Link to comment
Share on other sites

Pamestā, neapdzīvotā vietā puisis un meitene uz motocikla pārsniedz ātrumu 100 jūdzes stundā…

Meitene lūdza: “Piebremzē, mēs braucam pārāk ātri. Es esmu nobijusies un es nevēlos, lai kaut kas atgadās…”

Puisis atbildēja: ”Beidz, neuztraucies! Es zinu, ko daru. Tev taču ir jautri, vai ne?”

“Nē,” meitene atteica. „Lūdzu apstājies… Man tiešām ir bail…”

“Tad pasaki – vai Tu mani mīli?” puisis jautāja.

“Jā, es Tevi mīlu… Un tagad, lūdzu, piebremzē…”

Puisis klusiņām teica: ”Apskauj mani..”

Meitene viņu apskāva…

“Vai Tu vari man palīdzēt? Vai noņemsi man nost ķiveri un uzliksi to sev? Tā man traucē un spiež..” puisis klusiņām izdvesa.

Nākošās dienas laikrakstos: Kāds motociklists ietriecies kādā pussagruvušā ēkā… Atrasti divi cilvēki, bet tikai viens no viņiem ir izdzīvojis..”

Patiesība ir šāda: Pusceļā lejup no kalna puisis aptvēra, ka viņa motociklam kaut kas noticis ar bremzēm, bet viņš nevēlējās, lai viņa to zin…

Patiesībā viņš lika meitenei pateikt, ka viņa viņu mīl un apskaut, jo zināja, ka tā būs pēdējā reize, kad viņš izjutīs viņas apskāvienus… Tad viņš lika, lai meitene uzvelk viņa aizsargķiveri, aizbildinoties, ka tā viņam traucē, bet īstenībā, lai viņa izdzīvotu, kaut arī zināja, ka pats mirs…

Link to comment
Share on other sites

Guest
This topic is now closed to further replies.


×