caw visiem, sorry, ka kavējos, es nebiju majās visu dienu, uzvarētāja bija jau izlozēta vakar, bet vnk nebija pazinota
so tagad, kad esmu back beidzot varu pazinot to, ka sieviešu dienas konkursa uzvaretāja ir @Ilzvux woohooo (not rigged btw)
Pavadīju labu brīdi domājot vai kaut ko rakstīt vai nē, jo nu daudzi jau zin, ka beigu beigās neesmu tā «mīlētākā« persona IDentijā, bet beigu beigās neko jau nezaudēšu, bet sirdi izkratīšu.
Identijā ierados kā mazs, mazs bērns. 10 gadu vecumā? Pirmo reizi iegāju CS 1.6 jb serverī 2011.gadā un vēl jo projām atceros, ka serverī spēlēja tajā brīdī OG’s Treneris un Vita. Identiju iepazinu no Sintijas, jeb citiem arī zināmā sluutz, sintxo etc.
Patiesībā, visu savu bērnību/ early teenage years es pavadīju tieši šeit. Kamēr vienaudži gāja ārā, man vienīgā extra bērnībā bija dators. Draugu man arī īsti nebija, jo biju diezgan nesaprasta un pārprasta un ar mani grūti ir vienmēr bijis kontaktēties un manas mājas un draugi bija tieši Identijs. Veljoprojām turu godu un titulu par to, ka esmu bijis visjaunākais oficiālais servera admins 1.6 laikos, kas bija DR, kad zixis un angelo bija kā galvenie pār Deathrunu. Acc ieguvu kādos 12 gados, kad patiesībā visiem vienmēr teicu, ka man ir 14 vai pat vairāk.
Kas tik nav bijis pa šiem gadiem. Goda vārds, saskaitot visus šos gadus kopā, diezvai ir vieta/cilvēks par kuru es būtu tik daudz birdinājusi asaras kā šis komūns, taču ne viss ir arī briesmīgi – jb punktu spēles arī ir bijušas vienas no manām core memories, kad mani paņēma knife cīņās pie CT un vēl jo projām atceros savus sarkanos, karstos vaigus no smiešanās un sārkšanas, kad kāds man pievērsa uzmanību.
Gadiem ejot vienmēr gribēju apmeklēt kādu ID meetu, bet ne vecums ļāva, ne dzīves apstākļi, tā nu es vienmēr savā galvā domāju kā savu lielo sapni. Vienu reizi gan es satiku pāris identiešus, kas bija (vēl jo projām ļoti spilgta atmiņa man) 2015.g Augusts, kad bija kino CSGO cologne turnīrs. Satiku Elviju, Klāvu, Aidzi, Rausi, Tomu aka dzivnieku, Talantu, Venturchiku, Vasju un.... JORENU. Tas vakars bija mans vislaimīgākais vakars pat vēl divus gadus pēc notikušā. Lai gan kontaktējos maz ar visiem, jo maza un kautrīga, bet vienkārši satikt komūnu, kas tiešām bija dzīvē mans vienīgais safe place bija amazing pieredze priekš manis un diemžēl arī pēdējā.
Patiesībā tiešām lielu paldies saku visiem šeit un ID kopumā, jo šī komūna dēļ es satiku savu otru pusīti, savu soulmate. Rausis izglāba burtiski manu dzīvi vairākas reizes pāris gadus atpakaļ, jo man tiešām negāja labi dzīvē pāris gadus atpakaļ. Kopumā jāsaka, ka ID ir izglābis manu dzīvību un dēļ tā es šobrīd esmu tiešām laimīga, jo mini rausis (rause) staigā apkārt un man ir ideāls partneris. Taču šo apstākļu dēļ es arī pazaudēju savu “elpu” un “vietu” identijā. Stulbi pārpratumi, slikta komunikācija un nesaprašanās noveda pie daudz mazām sāpītēm priekš manis. Lai cik daudz gadu laikā mēģināju kaut kā izveidot kontaktu ar ID “krējumu” (kā es to vienmēr saucu), man nekad neizdevās un pēc gadiem es vienkārši sapratu, ka nevar jau iegūt visu, ko vēlas.
Lai vai kā ir bijis vai arī nebijis, šis komūns ir bijis tiešām man ļoti svarīgs un es vēl pēc 15 gadiem stāstīšu savam bērnam/bērniem par to, cik labi man te ir bijis un kā tētis ar mammu iepazinās. Identijs būs tiešām svarīga atmiņa uz visu dzīvi. Paldies visiem, kas saprata mani šo gadu laikā. Visvairāk saku laikam paldies Fazijam, jo brīdī, kad ID palika tik smacīgi un skumji no heita, viņš man teica labus vārdus un tieši šie vārdi pamudināja vēl te uzturēties arī šobrīd. Paldies jums, paldies administrācijai un vienkārši paldies visiem! Tiešām paldies Identijam par visu, visu, jo bez viņa es nebūtu tik laimīga dzīvē, cik es esmu tagad. Priecīgu dzimšanas dienu un vēl dzīvību nākamos 15padsmit gadus, lai mazie rauši vēl par uzspēlēt šeit.
