de. 157 Report Share Posted November 9, 2012 Vārdi Tēvzeme un Brīvība viņiem bija svēti. Astoņi no tūkstošiem, kuri ziedoja visdārgāko - savu dzīvību Viņi ticēja, ka tā dēļ ir vērts cīnīties un uzvarēt. Viņi ticēja, ka bērni un mazbērni šo sapni nosargās, kops un turēs svētā cieņā. Tie ir skaisti un tai pašā laikā vispārīgi vārdi. Tādēļ ir vērts reizēm aiziet līdz Brāļu kapiem Rīgā un citur Latvijā, kur apbedīti varoņi. Zem katras kopiņas guļ kāds seno dienu varonis - konkrēts, visbiežāk jauns, gandrīz vai no skolas sola nācis karavīrs. Slavenākos cīnītājus piemin vēstures grāmatās, bet līdzās viņiem bija vēl daudzi citi - klusāki, bet tikpat pašaizliedzīgi Latvijas patrioti. Brāļu kapi ir pārdomu vieta. Uzraksti pie kapu kopiņām stāsta pavisam nedaudz. Tikai daži no viņiem: Voldemars Skrastiņš - leitn. lid. dz. 1884. gadā, miris 1920. gada 2. maijā, Ādams Dubnovskis, strēlnieks, miris 1916. gada 18. maijā, Osvalds Lipsbergs, karavīrs, dzimis 1900. gadā, miris 1920. gada 23. martā, Zamuels Ostranovičs, strēlnieks, miris 1917. gada 19. februārī, Jānis Dambulis, kareivis, dzimis 1900. gada 4.maijā, miris 1919. gada 23.jūlijā, Sergejs Elksnītis, kareivis, dzimis 1901. gadā, miris 1919. gada 5. augustā, Aleksandrs Daņilovs, kaprālis, dzimis 1874. gadā, miris 1919. gada 11. augustā, Kristaps Jansons, dzimis 1896. gadā, miris 1915. gada 24. oktobrī. Tie ir tikai daži, nejauši izvēlēti no daudziem tūkstošiem. Ienaidnieka lode nešķiroja Nāve ir lakoniska. Uzraksti uz kapu kopiņām - arī. Mēs varam redzēt, ka leitnants lidotājs Voldemars Skrastiņš kritis, būdams vien 36 gadus vecs. Par strēlnieku Ādamu Dubnovski zināms vien, ka miris 1916. gada 18. maijā, līdzīgi arī par strēlnieku Zamuelu Ostranoviču, kurš kritis nepilnu gadu vēlāk. Kareivis Jānis Dambulis dzimis 1900. gada 4. maijā, bet zaudējis dzīvību neilgi pēc savas 19. dzimšanas dienas - 1919. gada 23. jūlijā. Mūsdienās viņi būtu vakardienas skolas puikas, studenti. Par Latviju savu dzīvību atdeva arī vīri brieduma gados - tādi kā 46 gadus vecais kaprālis Aleksandrs Daņilovs, kurš, iespējams, iepriekš cīnījies plecu pie pleca ar 1915. gadā kritušo vien 19 gadus veco strēlnieku Kristapu Jansonu. Skopā informācija, spriežot pēc vārdiem, ļauj tikai nojaust, ka kopīgs sapnis par Latviju bijis karavīriem no visiem Latvijas novadiem, dažādu tautību un ticību. Viņus vienoja sapnis par Brīvības piemineklī iekaltajiem vārdiem - Tēvzemei un Brīvībai. Ienaidnieku lodes nešķiroja patriotus pēc tautības, par Latviju dzīvības atdeva visi - latvieši, krievi, ebreji, igauņi, poļi, ukraiņi un citi. Tagad viņi mierīgi guļ līdzās kā cīņu biedri, brāļi un māsas, Latvijas dēli un meitas. Nav tiesa, ka sākotnēji 1. Pasaules karā ierautie streļķi un pēc tam Brīvības cīņās kritušie sākotnēji vēl neapzinājās lielo mērķi - savu valsti un brīvību. Vislielākā daļa jau sen bija dzīvojuši un auguši ar domu, ka reiz mūsu zeme būs brīva un vara tajā piederēs tautai, nevis aristokrātu elites saujiņai ar dižciltīgiem radu rakstiem. Tautas kopības sajūta un pašapziņa tikai aktīvi kopta jau kopš 19. gadsimta, Latvijas iedzīvotāji bija labi izglītoti un sapnim par labāku nākotni bija gatavi jau sen. Latvijas neatkarības ideja skaļi tika pateikta krietni pēc strēlnieku pirmajām cīņām, bet viņiem nebija ne mazāko šaubu, par ko un pret ko cīnīties. Viņi zināja, ka cīnās par savu zemi, par Latviju, ko reiz ar viltu un varu viņu senčiem bija izkrāpuši lielvaru kungi, padarot Latvijas pamatiedzīvotājus par kalpiem. Latvijas tauta neatkarību izcīnīja kā savas valsts cienīga Eiropas nācija Mūsu karavīriem Latvijas ideja nebija vien skaists nekonkrēts sapnis tālā, gandrīz nesasniedzamā nākotnē. Viņiem jau bija diezgan skaidra nākotnes vīzija, idejas un plāni. Protams, strēlnieka somā nebija tā laika «Nacionālās attīstības plāna 1905-1920». Visdrīzākais, ka lielākā daļa bija lasījuši Raiņa, Aspazijas, Andreja Pumpura, Friča Brīvzemnieka un citu darbus, kurus caurstrāvoja vārdos visbiežāk nepateiktā, bet skaidri nojaušamā brīvības un Atmodas ideja. Latvijas tauta savu neatkarību izcīnīja jau kā nobriedusi, savas valsts cienīga Eiropas nācija. To pierādīja sekojošā straujā un veiksmīgā valsts jauncelsme. Britu vēsturnieks Alans Palmers pēc gadiem to apbrīnoja rakstot: «… tika panākts daudz kas vērtīgs. Latvijas parlamentārieši no 1920. gada līdz 1930. gadu sākumam izveidoja vidēji 204 likumus gadā, viņu kaimiņi daudz neatpalika. Latvija ieguva cieņu ar savām sociālo garantiju programmām un līdzīgi Igaunijai saņēma labvēlīgus ziņojumus no Starptautiskās strādnieku organizācijas saistībā ar progresīviem noteikumiem darbam rūpnīcās (..)». Vēl britu vēsturnieks īpaši apbrīno Latvijas un Rīgas uzņēmību, strauji un veiksmīgi atjaunojot valsti pēc postošā kara. Mūsdienās, 2012. gadā, gandrīz gadsimtu pēc strēlnieku pirmajām cīņām, katram ir jāspēj uzdot sev jautājumu - vai mēs spējam būt tik drosmīgi, tālredzīgi un apņēmīgi kā šie jaunie cilvēki, kuri svēti ticēja sapnim par Tēvzemi un Brīvību? Liela daļa bija gatavi atdot dzīvību nevis par gatavu valsti, bet tikai par brīvas Latvijas nākotnes sapni. Viņi nešaubījās ne mirkli - gāja, cīnījās plecu pie pleca, neliecoties un nelokoties lielvaru priekšā - rietumu vai austrumu. Viņi bija gatavi atkarot savu kādreiz nolaupīto, izkrāpto zemi. Viņi cīnījās par valsti un ideju, kur visi ir vienlīdzīgi, kur viens likums - viena taisnība visiem. Brīvu Latviju, kuru pārvalda godīgi un cienījami politiķi, tādi, kuri tur cieņā savu vārdu un neuzdrošinās melot, tautai acīs skatīdamies. Valsti, kurā paēdis un izskolots ir ikkatrs, nešķirojot «gadījuma un negadījuma» bērnos. Strēlnieki cīnījās par skaistu un cēlu valsti. Tūkstošiem par to stāvēja un krita vārda vistiešākajā nozīmē. Tie, kuri izdzīvoja, turēja svētā cieņā savu brāļu piemiņu un patiešām uzbūvēja valsti, ar kuru pamatoti varēja lepoties viņi paši, bērni un mazbērni. Šodien, ejot pa Brāļu kapiem, pieminot mūsu karavīrus, arī mazāk zināmos, klusos vēstures varoņus, tādus kā Voldemars Skrastiņš, Ādams Dubnovskis, Osvalds Lipsbergs, Zamuels Ostranovičs, Jānis Dambulis, Sergejs Elksnītis, Aleksandrs Daņilovs, Kristaps Jansons un daudzus tūkstošus citu, mums ir jāspēj saprast, kāpēc vārdi Tēvzeme un Brīvība bija tik svēti, ka viņi ziedoja tiem visdārgāko - savu dzīvību. Viņi nepadevās. Viņi ticēja Latvijas nākotnei. 11. novembrī, aizdedzot sveces karavīru piemiņai mums katram jāsaredz arī sava ticība Latvijai. Avots: TVNET Mans komentārs. Ļoti labs raksts, izlasot domāju, kā bija pirmās republikas laikos un cik patiesībā ir sūdīgi mūsdienās, PSRS sabojāja tik daudz cilvēku, it īpaši mūsu politisko un valdošo eliti. love_me, kreTIINS*, Duloxetinepka and 7 others 10 Link to comment Share on other sites More sharing options...
rasii 175 Report Share Posted November 9, 2012 es par labu un tiiru latviju bez krieviem Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vita 806 Report Share Posted November 9, 2012 Es brīžiem uzskatu, ka iespējams labāk būtu palikt PSRS, jo tad nebūtu bezdarbs, nē nu varbūt būtu, bet ne tā kā mūsdienās. Un cittautieši Latvijā ir krietni daudz, it īpašu krievi. Ja Latvija - tad latvieši, bet ne puse latvieši puse krievi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Enģelis 988 Report Share Posted November 9, 2012 es par labu un tiiru latviju bez krieviem 1. Ja tu zinātu kāpēc LV krievi ir tādi kādi viņi ir, tad tā neteiktu. 2. Ne visi ( tie kuri tu domā - krievi ) ir krievi. Praktiski lielākā daļa ir krievvalodīgie ( Piem Lietuviete kopā ar Vācieti, mācēja sarunāties tikai krieviski un tā tas iegājās ) 3. Liela daļa krievu nāca ar mums kopā stāvēt Barikādēs un lēja asinis kopā ar latviešiem. Problēma tā, ka mēs par to pat pliku paldies nepateicām un nu par sekām atbildam mēs paši ar savu nepateicību - tas mūs ar viņiem sanaidoja. First study History and then talk! Es brīžiem uzskatu, ka iespējams labāk būtu palikt PSRS, jo tad nebūtu bezdarbs, nē nu varbūt būtu, bet ne tā kā mūsdienās. Un cittautieši Latvijā ir krietni daudz, it īpašu krievi. Ja Latvija - tad latvieši, bet ne puse latvieši puse krievi. Domā, ka tā Padomju iekārta ilgi būtu strādājusi? Viss cenzēts Pārtika uz taloniem garās rindās ( Ja nav blats ) Naudai nav nekādas vērtības ( Praktiski visss cietajā algā - par polšu ) Brīvība ceļot tikai pa Padomju okupētajām zemēm Piepumpētas smadzenes ar bailēm izteikt brīvu viedoki Aģitācija un Smazeņu skalošana Lielāks saimniecības preču brāķu skaits, nekā "Made in China" Utt ( Var skaitīt un skaitīt ) Paši vien esam vainīgi, ka nemākam savu valsti noturēt grožos. Latvietis var saņemties tikai tad, kad kādu laiku pabijis zem okupantu sloga ( Kādus 700 gadus ) līdz mēs saprotam, ka paši gribam saimniekot savā zemē, bet šeku reku, nepaiet ne 20gadi un jau esam lielā pakaļā ( Neiet runa par PSRS, tiem kas šo to no vēstures nezin ) Dumatj nado Fedja, dumatj nado Vita and simplijs 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
de. 157 Author Report Share Posted November 9, 2012 Pirmajā Pasaules Karā par Brīvu Latviju cīnijās gan latvieši, gan cittautieši(krievi, vācieši, ēbreji utt). Pieminam kaujā kritušos, kas cīnijās par Latviju, nevajag būt negatīviem un novelt visu vainu uz citiem, it īpaši cittautiešiem, vainu sākumā jāmeklē sevī. Par politiku runājot[par nožēlu ], esam nonākuši pie tādas situācijas valstī, jo pie varas ir PSRS kaluma cilvēki, ja mēs, nākošā paaudze, nesasparosimies un paši nedosimies politikā ar jaunām, svaigām idejām un dzīves sparu, situācija nemainīsies nekad. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Enģelis 988 Report Share Posted November 9, 2012 Par politiku runājot[par nožēlu ], esam nonākuši pie tādas situācijas valstī, jo pie varas ir PSRS kaluma cilvēki, ja mēs, nākošā paaudze, nesasparosimies un paši nedosimies politikā ar jaunām, svaigām idejām un dzīves sparu, situācija nemainīsies nekad. Šodien rāžiņu klausoties taisni par šo tēmu, dzirdēju ko dizgan iespaidīgu un awsome :yey: priekš manīm. Radio zvans Tāpat kā ik pa periodam notiek vēlēšanas, par Valsts prezidenta amatu, kuras nedrīkst notikt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas vienai personai - varētu ieteikt šādu pašu nosacījumu Saeimas locekļiem. Domāju, ka, ja viņus pārvēlētu uz vēl vienu periodu, 8 gadu garumā viņi ir spējīgi parādīt sevi no tās gaišākās puses un padarīt Latviju par labāku zemi mums un jaunajai paaudzei Tieši šis man lika apdomāties un nonācu pie slēdziena, ka tik tiešām tas varētu būt progresīvs solis Latvijas izaugsmē! Btw, šīs nav politiskās runas, bet Gan "Tēvzemei un Brīvībai" Topiks, par ko arī mums būtu jāapspriežas un jāizsaka savs viedoklis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
love_me 348 Report Share Posted November 9, 2012 (edited) Cienisim krievus un semkas. Bet like. [like] Edited November 9, 2012 by youtopia Link to comment Share on other sites More sharing options...
RbK* 39 Report Share Posted November 9, 2012 Šeit nekad nebus Krievija . Esmu patriots un cienu savu valsti Link to comment Share on other sites More sharing options...
upacka 622 Report Share Posted November 11, 2012 Es brīžiem uzskatu, ka iespējams labāk būtu palikt PSRS, jo tad nebūtu bezdarbs, nē nu varbūt būtu, bet ne tā kā mūsdienās. Un cittautieši Latvijā ir krietni daudz, it īpašu krievi. Ja Latvija - tad latvieši, bet ne puse latvieši puse krievi. Cilvēki savas iespējas neizmantoja, nemācījās, aizgāja jau prom no skolas ar pamatizglītību, un tagad sūdzās, ka bezdarbs. Labāk jau iepriekš bija, jā, bet nu paši viņi vien ir vainīgi, ka nevar atrast darbu, nenovelsim visu vainu uz valsti, iespējas bija, visi neizmantoja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
simplijs 5133 Report Share Posted November 11, 2012 Cienisim krievus un semkas. Bet like. [like] tu esi dīvains cilvēks. Link to comment Share on other sites More sharing options...
akka 13400 MAIN Report Share Posted November 11, 2012 Izlasot rodas viela pārdomām ... Link to comment Share on other sites More sharing options...
