China Guy 212 Report Share Posted June 23, 2013 (edited) Alus ir trešais populārākais dzēriens pasaulē, tūlīt aiz ūdens un tējas. Eiropā to tradicionāli brūvē no miežiem, pievienojot apiņus, bet austrumu zemēs tiek izmantoti arī kvieši, kukurūza un rīsi. Stiprākais šobrīd pārdošanā esošais alus reģistrēts Vācijā– Schorschbock (31%), bet absolūtais rekords pieder Skotijas brūvējumam – alus The End Of History esot saturējis 55% alkohola. Alus patēriņš pasaulē sasniedzis 20 litrus gadā uz katru iedzīvotāju, Latvijā – 67,1 litri, bet alus lielvalstī Čehijā 160 litri alus uz iedzīvotāju gadā. Kopējo apgrozījumu alus tirgū lēš uz 300 miljardiem dolāru gadā. Pati vecākā rakstītā recepte ir alus recepte. Tā ir rakstīta uz Šumēru plāksnēm un tās vecums ir 4000 gadu. Ar alus ražošanu šumēri nodarbojās jau 6000.g. p.m.ē. Amerikāņu alus atšķirībā no citu valstu aliem visbiežāk ir brūvēts no rīsiem. Tas tāpēc, ka amerikāņi vairāk iecienījuši alu ar vieglu, ne pārāk uzkrītošu garšu, kas ir arī viens no iemesliem alus lielajam patēriņam arī sieviešu vidū. Katru gadu tiek pārdoti vairāk kā 35 miljardi alus galonu.Iespaidīgi salīdzināt ar ūdens pudeļu patēriņu, kas ir aptuveni 46 miljardi galonu gadā. Šie cipari nav pārāk tālu viens no otra, ne tā? Latvijas čempions Edgars Šverns pinti alus (0,568 l) ir pieveicis 4,6 sekundēs (2009), bet pasaules rekordists Stivens Petrosino litru alus spēja izdzert 1,3 sekundēs (1977). Ja cilvēks kolekcionē alus pudeles, viņu dēvē parlabeorfilistu, bet to, kurš krāj alus paliktnīšus, sauc partagestologu. Teritorijās uz ziemeļiem no Donavas un Reinas, kuras pamatā apdzīvoja ģermāņu ciltis, kā liecina arheoloģiskie atradumi, alus darīšana bijusi pazīstama jau ap 1000. gadu pirms mūsu ēras. Par to, ka alus darīšana Centrāleiropā un Ziemeļeiropā izplatījusies no ģermāņu zemēm, liek domāt arī alus vārda līdzība daudzās valodās, kurās atpazīstama senā protoģermāņu valodas sakne aluth: angļu ale, skandināvu øl / öl, somu olut, igauņu õlu, slovāku ol, latviešu un lietuviešu alus. Alus ir arī uzturvielām bagāts. Sevišķi to novērtēja mūki, kuriem gavēņa laikā bija krietni jāierobežo savs uzturs, bet alus dzeršanas ziņā ierobežojumu nebija. Tieši mūki bija pirmie, kas izkopa alus brūvēšanas māku, darot alu gan pašu vajadzībām, gan klosteros pastāvīgi apmetušos svētceļnieku uzcienāšanai. Kā rezultātā bīskapi un abati nolēma šādā veidā papildināt savu budžetu, un pie klosteriem parādījās arī krogi. Klosteru brūžu alus bija salīdzinoši lēts, jo to priekšrocība bija lēts darbaspēks, lētas izejvielas (graudā maksāta desmitā tiesa) un atbrīvojums no jebkādiem nodokļiem. Jāpiemin ka, viduslaiku eiropietim nebija sveši arī alus ingredienti, kuri pastiprināja tā reibinošo spēku, proti - augi ar narkotisku iedarbību. Ir arī zināms, ka alum pievienotas klāt arī driģenes, purvmirte un vaivariņi. Latgales pusē vēl mūsdienās šur tur vismaz nostāstu līmenī sastopamais motīvs „smaržai vaivariņi" ir atskaņas no tiem tālajiem laikiem. Edited June 23, 2013 by China Guy Link to comment Share on other sites More sharing options...
akka 13400 MAIN Report Share Posted June 23, 2013 http://identy.lv/forum/index.php?/topic/5579-16-fakti-par-alu/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Galva 2076 Report Share Posted June 23, 2013 pa velu. visi jau sapirkas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Cracker 2331 Report Share Posted June 23, 2013 haha, pa ātro pārskrēju un uzzināju dažas lietas, ty. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kenfory 1 Report Share Posted June 23, 2013 Nu kaut ko jau izlasīju, bet nu dažas lietas jau bija dzirdētas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
hlT. 31 Report Share Posted June 24, 2013 Nopietni? 1 litru alus 1,3 sekundēs?! Tas vispār ir reāli? Link to comment Share on other sites More sharing options...
