Jump to content
Go Hārds.

Intervija ar Zariņu.

Recommended Posts

Sveiki!

Ir tapusi kārtējā intervija, šoreiz ar cilvēku, kurš šeit uzturās jau ļoti sen. Paldies,  @@Zariņš , ka veltīji laiku un ieguldīji darbu šajā intervijā.

Patīkamu lasīšanu, droši, ieteikumus/atsauksmes atstājam komentāros, cheers.

 

 

Sveiks! Kā jau katru reizi, arī šoreiz sāksim ar to, ka iepazīstini lasītājus ar sevi. No kurienes nāc, ar ko šobrīd nodarbojies, un vēl visu pārējo, ko vēlies par sevi piemitināt.
 
 Nūum, tātad čau lasītāj, mani sauc Toms, nu jau drīz apritēs apaļi 20 gadi un nāku es no Smiltenes, lai arī nu jau pusgadu dzīvoju Rīgā. Pabeidzot 12to klasi jau biju nobriedis stāties profesionālajā dienestā, iedvesmu protams smēlos no kontras, bet tā nu dzīvē sagadījās, ka nolēmu mēģināt veiksmi un iestāties Nacionālajā Aizsardzības Akadēmijā, lai nākošos 4 dzīves gadus pavadītu mācoties, lai uzdienētos uz leitnantu. Brīnumainā kārtā tiku arī uzņemts un izdzīvoju arī pamatapmācības kursu Alūksnē, pēc kura ieguvu savu dienesta apliecību un skaitījos kā pilnvērtīgi apmācīts karavīrs. Proti, ka ne vienmēr viss iet gludi, jo nākošajā apmācības posmā Cēsu Instruktoru skolā guvu traumu, kuras dēļ tiku spiests atstāt kursu un ar to arī manas studijas beidzās jau nesākušās.  Lai arī kādi šķēršļi tomēr dzīvē ir pagadījušies, plinti krūmos es nemetu un nolēmu turpināt dienestu. Pēdējo mēnesi darbojos Speciālo Uzdevumu Vienībā, kuru mēs savā starpā esam nosaukuši par Speciālo uzkopšanas vienību, jo mums, nelielai grupiņai karavīru, tiek uzticēti saimnieciskie uzdevumi kurus pildīt nav laika nevienam citam. Tā nu tagad es gaidu savu draftu uz brigādi, kur turpināšu darboties jau vienības sastāvā. Identijā nonācu jau tālajā 2012 gadā, kad ļoti populāri bija taisīt savus komūnus un es, protams, kā jau mazs kontras fanāts gribēju izveidot arī savu projektu, kas, protams izgāzās, bet mēģinot atrast cilvēkus, kas prot veidot serverus un pārējās mantas uzdūros outsideram. Viņš tolaik, cik noprotu, identijā bija programmētājs, un viņš man teica šādus vārdus: "Ar bezjēdzīgu projektu veidošanu es nenodarbojos vairs, tagad esmu pievērsies identijam un plānoju nākošo gadu laikā izsist to līdz labākajam komūnam latvijā" Tā nu es mazs būdams nodomāju, ka tā būs baigā štelle un piereģistrējos forumā, kurā sākotnēji aktīvi darbojos mākslas sadaļā ar fotošopa darbiem, bet jau vēlāk sāku izmantot forurmu atpūtai un tā esmu šeit vēljoprojām
 
 
 Pastāsti mazliet par saviem vidusskolas gadiem. Kāds skolnieks biji, vai uzkrātās zināšanas noder arī pēc skolas un varbūt vari atcerēties un pastāstīt kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu, kas atgadījies skolas laikos?
 
 hmm, vidusskola bija jauks dzīves posms, ar klasi man bija paveicies, jo garlaicīgi nekad nebija. Par cik pēc dabas patīk slinkot, var nojaust, ka arī ar mācīšanos man bija kā bija, jo būsim atklāti - kurš grib mācīties, ja pat īsti nezin ko darīs nākotnē? Lai vai kā, 12to klasi beidzu godam, gribēju pēdējo semestri skolā nomācīties kārtīgi un savilkt daudz maz sakarīgas atzīmes tādēļ arī atmetu datorspēlēm ar roku un pievērsos mācībām. Ja runā par smieklīgiem/interesantiem gadījumiem tad bija reizes, kad visa klase vienisprātis nolēmām bastot, bet bēgšanas laikā tikām pieķerti, kam sekoja nežēlīga pakaļdzīšanās kurā piedalījās mācībdaļas vadītāja trenkājot mūs pa skolu ar slotaskātu, jāatzīst, ka tas tikai piedeva asumu un sākām tā darīt arvien biežāk, kam sekoja arī reize kad klasesbiedrs(kurš tajā laikā bija skolas prezidents) fizikas stundas laikā pateica, ka mums ir apnicis mācīties un visas klases sastāvā pametām mācibu telpu un aizbraucām pie ezera uzcept desas un jautri pavadīt laiku. Bēeet, es kā apzinīgs cilvēks neiesaku tā darīt..
 
 
 Kādi ir Tavi hobiji, respektīvi, ar ko nodarbojies savā brīvajā laikā?
 
 Ļoti patīk medības un makšķerēšana, tādēļ tie arī ir mani kvēlākie hobiji, protams, ka neatpaliek arī muzicēšana, kam vienkārši vairs neatliek laika. Kā jau teicu, tad patīk medīt un makšķerēt, nereti gadās arī reizes kad apvienoju abus vienā dienā. Lai gan mednieks es pats neesmu, tad atbalstu tēvu un staigāju līdzi viņam. Manuprāt lielisks veids kā atpūsties un pavadīt laiku pie dabas. Tas pats arī ar copi, citreiz gadās nogurdinoša diena darbā un tad nekas cits neatliek, kā tik pasēdēt pie dīķa klusumā ar kādu Bauskas tumšo un sarunām par dzīvi.  Pa lielam, pirms dienesta uzsākšanas viss ko darīju brīvajā laikā bija medības un cope un pa retai reizei satikos ar draugiem vai devos kādā izbraucienā, bet tagad.. nu vairs tik bieži nesanāk.
 
 
Pēdējā filma, kuru noskatījies? Par ko tā bija un vai ieteiktu to citiem?
 
Vaaaiii die, pēdējā ko noskatījos bija Insidious pēdējā daļa, ja nemaldos tad The last key :D Par cik ļoti "mīlu" šausmu filmas, tad šī pavisam noteikti uzdzina šermuļus un savā ziņā intrigu. Gluži filmas plotā neieslīgšu, bet pavisam noteikti iesaku noskatīties tiem, kas ir skatījušies arī pārējās filmas daļas, jo gluži neskatoties no sākuma, ir grūti iebraukt par ko īsti tur ir. Notiekti iesaku, ja nu gadījumā nav citu variantu ko paskatīties :D
 
 
Bērnība ir laiks, kuru patiesi novērtēt varam tikai tad, kad esam pieauguši. Nu, tad padalies savās bērnības atmiņās - kā pavadīji savu bērnību un, protams, pastāsti kādu interesantu atgadījumu, ja esi spējīgs atcerēties.
 
Par cik bērnībā uzaudzināja mani audžutēvs un visus pusaudžu gadus biju šausmīgi par visu neapmierināts, tad varētu pat teikt, ka Tev ir taisnība, sakot, ka to novērtējam tikai kad pieaugam. Jau bērnībā manī atklāja dziedāšanas talantu un sūtīja pa dažādiem konkursiņiem. Jau nedaudz vēlāk uzsākot skolas gaitas nolēma ieslodzīt mūzikas skolā uz kādiem 6 gadiņiem, kur dabūju arī paspēlēt trompeti un kaut kā netīšām tiku arī līdz Latvijas trijniekam, tākā savā ziņā mācības nedaudz atmaksājās. Pēc panākumiem arī vairāk sāku novērtēt tās mocības, kas man bija jāpārcieš tos sešus gadus, jo iemācījos darīt lietas to negribot, kas brīnumainā kārtā palīdz arī tagad. hmm, kā reizi atcerējos kā bernībā ar čomu aizbraucām uz laukiem, kur vectēvam vāģis stāvēja pagalmā, lai dzītu uz skati. Paprasījām vai varam ķipa paspēlēties, saņēmām atļauju un tāpat čakarējāmies, līdz izdomājām visām riepām izlaist gaisu, noskrūvēt sānu spoguļus, kurus mēs protams nevis noskrūvējām, bet nolauzām un nedaudz veicām "uzlabojumus" mašīnas salonam. Vectēvs ieraudzījis izdarīto nosauca mūs sīkos visos iespējamajos krievu lamuvārdos un manam čomam vairs neļāva nākt ciemos. Tam visam varu piemetināt, ka vectēvs joprojām ar mani negrib runāt :D
 
 
Nākamais jautājums tieši par mūziku. Ir tāds stereotips, ka vīrietim, kurš māk dziedāt un vēl spēlēt kādu instrumentu ir daudz vieglāk dabūt meitenes, pievērst viņu interesi. Ko Tu, kā cilvēks, kurš labi dzied, vari teikt par šo apgalvojumu, tavuprāt, ir patiesība, vai nav?
 
Ahahaha, nedaudz sasmējos. Nu es kā "mūziķis" varētu pat teikt, ka var, BET tikai pie nosacījuma, ka māki dziedāt. Nu man pa lielam ir tā, ka man ir tīri vienalga par to, vai kāda tur paliek slapja kamēr dziedu vai nē, jo pašam man galīgi nepatīk, kā es izklausos. Bet cik ir pavērots no malas, tad var teikt, ka tā ir - meitenēm ļoti patīk vīrieši, kas spēlē un dzied, tautā pat runā, ka par ģitāru un balsi neko vairāk nevajag, lai dabūtu sev sievieti ar kuru pavadīt atlikušo mūžu.. ;)
 
 
 Nu, tādā gadījumā gaidi mani uz privātstundām. Arī šo jautājumu es uzdodu katrā intervijā, pagaidām neviens nav īsti izvairījies. Ar mums visiem dzīvē gadās apkaunojoši momenti, nu tad padalies arī Tu ar savu, ko atceries, kas ar Tevi diezgan apkaunojošs ir noticis.
 
 Par cik tas bija sen, tad man vairs nav kauns stāstīt. Trešajā klasē bija kaut kāds pasākums skolā kurš bija līdzīgs tam šovam kuru vada Baiba Sipeniece - Gavare - jāizvēlas lodziņi, lai uzminētu dziesmu utt. Nu labi, tur viss normāli, tāpat viss notiek, līdz brīdim kad šausmīgi savajagās mīzt, un tā, ka pa acīm jau spiežas laukā. Nezinu no kā es tajā laikā biju noraustījies, bet uz toaleti man bija bail iet, jo kā nekā es tak uz skatuves un kurš tad no skatuves ies uz toču.. tā nu es galu galā arī tur sēžot apmīzos :D
 
 
Kādas īpašības cilvēkos Tu vērtē ļoti augstu un tieši otrādi, kādas īpašības cilvēkos Tu nevari ciest?
 
Šis būs pavisam īsi - ļoti augsti vērtējo to, ka cilvēks spēj būt atklāts un visu pateikt acīs, savukārt pat drusciņ nespēju paciest divkosību. Vienmēr esmu bijis par to, lai cilvēks ir atklāts un nespēlē uz divām pusēm..
 
 
Ko Tu uzskati par savu dzīves lielāko sasniegumu līdz šim?
 
 Lielākais sasniegums ir saistīts tieši ar mūziku kad piektajā mūzikas skolas gadā, vislatvijas konkursā ieguvu trešo vietu, kas tajā laikā skaitījās, kā ļoti labs rādītājs turpmākajai profesionālā mūziķa karjerai, bet nu.. es izvēlējos citus ceļus
 
 
 Labi, pāriesim pie virtuālās dzīves. Pastāsti, kā aizsākās tava mīlestība pret šo spēli, kura mums visiem mīļa sirdī, protams, runāju par cs 1.6.
 
Kontru sāku spēlēt netīšām, aizgāju pie čoma, iedeva uzspēlēt, pirmais kills bija headshots, tā nu iepatikās un sāku spēlēt. Pirmos gadus īsti pa komūniem neklīdu, jo nebija man sajēgas, kas tas forums ir pa mošķi, bet pēc tam jau lēnu garu sāku staigāt par komūniem un serveriem līdz arī nokļuvu līdz identijam. Ja godīgi pat nezinu kādēļ šī spēle mani tik ļoti aizrāva, jo nekādu materiālu labumu nekad nav devusi, ja neskaita tos stulbos csgo skinus kurus kādreiz pārdevu un dabūju naudu čipsiem un limpenei. Kā jau teicu, viss bija spontāni, 1 round, 1 kill and i was in to it. Tieši tik vienkārši tas bija.
 
 
Cilvēki to bieži noliedz, bet nauda ir liela mūsu dzīves sastāvdaļa. Ko tavā dzīvē figurē nauda, vai Tu uzskati, ka tā ir ļoti svarīga un vai bez naudas cilvēks var būt patiesi laimīgs?
 
 Man personīgi nauda nepieciešama lai izdzīvotu un izklaidēm to izmantoju reti. Kā jau vienmēr viedokļi atšķirās, kāds saka, ka bez naudas var dzīvot laimīgs visu dzīvi, citi atkal pretēji, bet nu es pieļauju, ka es palikšu pie tā, ka bez naudas cilvēks laimīgs nevar būt, jo mūsdienās nauda kontrolē cilvēkus un cilvēks ar naudu spēj visu. Diezgan skumji, ka pasaule līdz tam ir nonākusi, bet agri vai vēlu tam bija jānotiek un te nu mēs esam.. Pasaulē kur nauda nosaka vai cilvēks dzīvos vai mirs.
 
 
Kas, tavuprāt, notiek ar cilvēku pēc nāves? Paradīze / elle, vai tās ir tikai pasakas, un pēc nāves nenotiek nekas?
 
Pa lielam - jo vairāk tu dzer, jo labākā vietā nonāksi, bet ja nopietni, tad ticīgs es neesmu, labi, es ticu ka ir kāds augstāks spēks, bet lai es pievērstos kādai no ticībām ir jānotiek brīnumam. Mans pieņēmums ir tas, ka pēc nāves cilvēks pārdzimst citā ķermenī un ne jau tādēļ, ka tā kāds ir teicis, bet tādēļ, ka man tas šķiet loģiski, lai arī cik neloģiski tas izklausītos. Gribētos jau teikt - kad nomiršu tad uzrakstīšu Tev kā ir, jo tehnoloģijas attīstās tik ļoti, ka drīz arī to varēs izdarīt.
 
 
Kā uzzināji par Identy un kāpēc vēl joprojām šeit uzturies?
 
Ja nemaldos tad iepriekš minēju, kā agrāk gribēju taisīt savu projektu un uzdūros outsaideram, kurš programmēja identy serverus un ja nemaldos tad arī webu, pateica man par tādu identiju, piereģistrējos, tā nu es šeit esmu. Lai gan ar mani reti kāds šito gadu laikā ir runājis, es arī īpaši neesmu centies izsisties, lai mani visi zinātu un sveicinātu momentā kā ienāku forumā. Man vienkārši patīk šeit uzturēties pat ja bieži nepostoju un tamlīdzīgi. Parasti ienāku, izčekoju kas jauns, palasu čatu un atkal dodos tālāk. Tā tas notiek  visus šos gadus.
 
 
Kas, tavuprāt, Identijā būtu jāmaina? Kādi ir Tavi ieteikumi, lai Identijs kļūtu par labāku komūnu?
 
Par cik esmu šeit tikai prieka pēc un ienāku pēc jautrības devas, tad neiesaku mainīt identiju, lai tas paliek tāds kāds tas ir. Galvenais ir savākt forumu, lai tajā neiklīst kāds bezjēdzīgs un nevajadzīgs vēzis, kas samaitā atmosfēru.
 
 
Labi, pēdējais jautājums - Ko Tu novēli visiem Identy lietotājiem?
 
Novēlu visiem palikt tik pat pozitīviem, neheitot Jorenu, mīlēt akku, cienīt Klāvu un izmantot justNiks konfigu pilnvērtīgākai spēlei + kārtīgi izkaujaties ar olām, jo ir taču svētki!
 
 
Toma dziesmas covers : 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

 

 

Link to comment
Share on other sites

Prieks, ka izdomāji intervēt šo smiltenieti :D

Bija tiešām interesanti lasīt, nebiju iedomājies, ka Tu, pabeidzot skolu, gribētu iet par karavīru. 

 

Tu gadījumā negāji tajā smiltenes orķestrī kopā ar Aināru? Man tāda sajūta, ka esat pazīstami :D

Link to comment
Share on other sites

Prieks, ka izdomāji intervēt šo smiltenieti :D

Bija tiešām interesanti lasīt, nebiju iedomājies, ka Tu, pabeidzot skolu, gribētu iet par karavīru. 

 

Tu gadījumā negāji tajā smiltenes orķestrī kopā ar Aināru? Man tāda sajūta, ka esat pazīstami :D

Positive

Link to comment
Share on other sites

Guest
This topic is now closed to further replies.


×