Būsim godīgi, šis temats man liekas nesaprotams, kādēļ būtu jādiskutē par ko šādu. Tomēr pārlasot jautājumus, veidojās sava veida burvība.
Sākumā jāsaprot, kas ir laiks. Pagātne pret šo bridi vai nākotne. Kas tāds, kas bijis. Kas tāds, kas būs. Tad pieņemot to, kam vajag zināt kas noticis pagātnē, kas notiks nākotnē-Cilvēks! Cilvēks, kurš baidās no nezināmā, cenšas laiku iepazīt, iegrožot, lai mazinātu bailes.
Kad sākās laiks? Laiks sākās no 1. simtdaļas. Cik svarīgs jautājums šis bija, nezinu.
Kad beigsies laiks? Laiks beigsies tajā brīdī, kad to beigs skaitīt.
Filozofēt var ilgi par šādiem tematiem, kur galvenais temats ir kas cits. (laika vietā cilvēks)
Vēlētos akcentēt laiku, kuru mēs nepelnīti atstājam novārtā, nevis vecākais brālis pagātne.. Pat ne mistiskais brālēns nākotne.. Tagadne! Tagadne ir tā ko mēs nejūtam kā laiku, to kuru mēs ignorējām, jo pievēršam pārlieku lielu uzmanību nākotnei un pagātnei. Pagātnē skatāmies, ar domu, būsim labāki nākotnē. Nē.
Īsāk sakot, 2 skaņdarbi, kuri uzburtu ainiņu par laika tematiem:
Abi autori ir smēlušies viens no otra laika gaitā, novērtē filozofu darbu, iekļāvuši savā mākslā darbu - plašākai publikai no tumsas.
Paco.